Sākums
  Jaunumi
  IVN
main_foto
 
 

Minerālmēslu glabāšanas un pārkraušanas komplekss Rīgas brīvostā, Kundziņsalā

Atsūknējamo urbumu izvietojuma shēma griezumā


Hidroģeoloģiskā izpētes projekta ietvaros realizēts:

  1. lauku darbu komplekss – urbšanas darbi, aku ierīkošana un to atsūknēšana hidroģeoloģisko parametru noteikšanai;

  2. kamerālie darbi – atsūknēšanas datu interpretācija, hidroģeoloģiskā modelēšana un pārskata sagatavošana.

Hidroģeoloģiskās izpētes laikā objektā ierīkoti 5 urbumi, kuros izpētes dziļumā noteikta kvartāra nogulumu ģeoloģiskā uzbūve, visi urbumi aprīkoti ar filtra kolonu, atduļķoti un sagatavoti atsūknēšanas eksperimenta veikšanai.

Saskaņā ar Darbu uzdevumu veikti divi atsūknēšanas eksperimenti, kuru gaitā noteikti  sekojoši parametri:

pirmajam (augšējam) smilšu slānim – 0,05 l/s, vai 0,2 m3/h, vai 4,3 m3/dnn; maksimālais pazeminājums centrālajā („1C”) urbumā – 1,47 m; īpatnējais atsūknēšanas debits – 0,05 l/s (0,2 m3/h, vai 4,3 m3/dnn); maksimālais pazeminājums novērošanas urbumā („1N”) – 0.10 m;

trešajam (apakšējam) smilšu slānim – 0,08 l/s, vai 0,3 m3/h, vai 6,9 m3/dnn; maksimālais pazeminājums centrālajā („2C”) urbumā – 2,60 m; īpatnējais atsūknēšanas debits – 0,04 l/s (0,14 m3/h, vai 3,46 m3/dnn); maksimālais pazeminājums– 0.0 m, tālākajā („3N”) novērošanas urbumā – 0,085; atsūknējamā ūdens temperatūra – 9,42-9,98 oC.

Iegūto rezultātu interpretācijas gaitā ar dažādām metodēm aprēķināti  gruntsūdens horizonta hidroģeoloģiskie parametri:

pirmajam (augšējam) smilšu slānim – caurplūdes koeficients – 12,5 m2/dnn; filtrācijas koeficients – 6,3 m/dnn; elastīgās ūdens atdeves koeficients – 0,001; līmeņvadāmības koeficients – 9,4E+03;

trešajam (apakšējam) smilšu slānim – caurplūdes koeficients – 4,8 m2/dnn; filtrācijas koeficients – 1,1 m/dnn; elastīgās ūdens atdeves koeficients – 0,055; līmeņvadāmības koeficients – 6,7E+01.

Balstoties uz urbšanas un atsūknēšanas eksperimenta rezultātā iegūtajiem parametriem, izveidoti divi hidroģeoloģiskie modeļi – viens lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtām, otrs – vagonu izkraušanas stacijai. Abus modeļus veido 3 slāņu 500m×500m regulārs režģis ar 10 metru soli un kopējo režģa mezglu skaitu 750. Modeļi apraksta plānā un griezumā mainīgu divu gruntsūdens slāņu sistēmu, kuru no augšas veido uzbērtie tehnogēnie smilts nogulumi un ar ūdeni piesātināti deltas smilšu nogulumi. Zem tiem paguļ vāji filtrējošais smilšmāla un dūņu nogulumu slānis. Griezumu noslēdz smalka smilts ar mālsmilts starpkārtām.

Veikta modeļa kalibrēšana, kuras gaitā panākta apmierinoša atsūknēšanas eksperimenta rezultātu atkārtojamība modelī. Tas nozīmē to, ka modelētie urbuma sūknēšanas parametri (pazeminājums) nav pretrunā ar urbuma sūknēšanas laikā novēroto un ļauj modeli izmantot darbam.

Lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtu būvbedres modelēšanas rezultāti rāda, ka veicot gruntsūdens līmeņa pazemināšanu būvbedrē līdz absolūtajai atzīmei -4,3 m v.j.l. (7 m no zemes virsmas) bez atbalsta sienas, pirmajās dienā no būvbedres būs jāatsūknē 140,7 m3/dnn , vai 1,63 l/s vai 5,9 m3/h; pēc 1 mēneša (30 dienām) šie rādītāji attiecīgi samazināsies līdz 62,6 m3/dnn , 0,72 l/s, 2,6 m3/h, bet pēc 2 mēnešiem (60 dienām) – 54,1 m3/dnn , 0,63 l/s, 2,3 m3/h. Nokrišņu gadījumā atsūknējamā ūdens apjoms varētu pieaugt apmēram par 7,5%, kas skaitliskā vērtībā nozīmē vēl apmēram papildus 10,6 m3/dnn (0,12 l/s) ūdens uz 1mm nokrišņu (uz 2 mm nokrišņu – papildus 19,0 m3/dnn., 5 mm – 39,1 m3/dnn., 10 mm – 72,5 m3/dnn).

Pie gruntsūdens līmeņa pazemināšanas vagonu izkraušanas stacijas būvbedrē bez atbalsta sienas līdz absolūtajai atzīmei -1,2 m v.j.l. (4,7 m no zemes virsmas), pirmajās trijās dienās būs jāatsūknē līdz 103,8 m3/dnn , vai 1,20 l/s vai 4,3 m3/h; pēc 1 mēneša (30 dienām) šie rādītāji attiecīgi samazināsies līdz 77,0 m3/dnn , 0,90l/s, 3,2 m3/h, bet pēc 1 gada (360 dienām) – 60,0 m3/dnn , 0,69 l/s, 2,5 m3/h. Nokrišņu gadījumā atsūknējamā ūdens apjoms pieaugs apmēram par 7,9%, vai apmēram par 7,9 m3/dnn (0,1 l/s) ūdens uz 1mm nokrišņu.

Pie gruntsūdens līmeņa pazemināšanas vagonu izkraušanas stacijas būvbedrē ar atbalsta sienu līdz absolūtajai atzīmei -1,2 m v.j.l. (4,7 m no zemes virsmas), pirmajās desmit dienās būs jāatsūknē līdz 89,7 m3/dnn , vai 1,0 l/s vai 3,7 m3/h; pēc 1 mēneša (30 dienām) šie rādītāji attiecīgi samazināsies līdz 64,9 m3/dnn, 0,75 l/s, 2,7 m3/h, bet pēc 1 gada (360 dienām) – 51,5 m3/dnn,  0,6 l/s, 2,1 m3/h. Nokrišņu gadījumā atsūknējamā ūdens apjoms pieaugs apmēram par 5,9%, vai apmēram par 5,3 m3/dnn (0,1 l/s) ūdens uz 1mm nokrišņu.

Gruntsūdens līmeņa pazemināšanai vagonu izkraušanas stacijas būvbedrē ar papildus pamatnes hidroizolāciju līdz absolūtajai atzīmei -1,2 m v.j.l. (4,7 m no zemes virsmas), pirmajās desmit dienās būs jāatsūknē 22,1 m3/dnn, vai 0,26 l/s vai 0,9 m3/h; pēc 1 mēneša (30 dienām) šie rādītāji attiecīgi samazināsies līdz 20,4 m3/dnn, 0,24 l/s, 0,85 m3/h, bet pēc 1 gada (360 dienām) – 17,5 m3/dnn, 0,2 l/s, 0,7 m3/h. Nokrišņu gadījumā atsūknējamā ūdens apjoms pieaugs apmēram par 25,7%, vai apmēram par 31 m3/dnn (0,36 l/s) ūdens uz 1mm nokrišņu.

Apkopojot visu iegūto informāciju, var secināt, ka sagaidāmā gruntsūdens pieplūde lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtu, gan vagonu izkraušanas stacijas būvbedrē būs neliela. Lielāka pieplūde būs atsūknēšanas sākuma periodā, kas caurmērā nepārsniegs 1,5-2,0 l/s. Apmēram pēc 1 mēneša sūknēšanas pieplūdes apjoms var samazināties par 25-30% vagonu izkraušanas stacijas būvbedrei līdz pat 50% un vairāk procentu lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtu būvbedrei. Nedaudz atšķirīgāka ir situācija vagonu izkraušanas stacijas būvbedres 3. modelētajam variantam ar atbalsta sienu un pilnu būvbedres pamatnes hidroizolāciju no zemākajiem ūdeni saturošajiem slāņiem. Šajā gadījumā sūknēšanas jauda laika gaitā mainās nebūtiski.

Būtiskas korekcijas no būvbedres atsūknētā ūdens apjoma aprēķinos var ienest atmosfēras nokrišņi. Ja darbi tiks realizēti pavasarī sniega kušanas laikā, tad aprēķinātie rādītāji pieaugs vairakkārt un to noteiks sniega segas biezums, kā arī tās kušanas ātrums, respektīvi – pozitīvās gaisa temperatūras. Īpaši tas attiecas uz vagonu izkraušanas stacijas būvbedres 3. modelēto variantu ar atbalsta sienu un pilnu būvbedres pamatnes hidroizolāciju no zemākajiem ūdeni saturošajiem slāņiem. Šajā gadījumā, piemēram, 10 mm nokrišņu var palielināt no būvbedres atsūknējamā ūdens apjomu līdz pat 160 m3/dnn.

Modelēšanas rezultāti uzrāda, ka Daugavas ietekme uz ūdens pieplūdi būvbedrēs ir nebūtiska, jo to nodrošina ūdens slāņu neizturētība plānā un vāji filtrējošo iešu klātbūtne ģeoloģiskajā griezumā.

Visi hidroģeoloģiskie aprēķini veikti, balstoties uz pesimistisko (nelabvēlīgo) prognozi. Modelī ar nolūku izmantoti neizdevīgākie hidroģeoloģiskie un ģeoloģiskie parametri, kas praksē var būt arī labvēlīgāki. Šāda pieeja ļauj jau projekta izstrādes stadijā paredzēt iespējamos nelabvēlīgos faktorus un savlaicīgi nodrošināties pret tiem darbu realizācijas stadijā.

Modelis gatavots, pamatojoties tikai uz šī projekta ietvaros iegūto informāciju par konkrētās vietas ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Plānojamie gruntsūdens pazemināšanas darbi ietekmēs arī blakus esošo teritoriju. Izpildītājs nav atbildīgs par būvdarbu laikā atklātiem apstākļiem, kas pretēji modelētajiem datiem nelabvēlīgi ietekmē plānotos darbus.

 

 
← atpakaļ