Sākums
  Jaunumi
  IVN
main_foto
 
 

Dolomīta un smilts atradne LEJASNORAS


Hidroģeoloģiskās izpētes laikā objektā 1 urbums aprīkots ar filtra kolonu, kurā noteikta teritorijas ģeoloģiskā uzbūve visam kvartāra nogulumu un zem tā izvietotajam perspektīvajam dolomītu slānim; urbums atduļķots un sagatavots atsūknēšanas eksperimenta veikšanai.

Saskaņā ar Darbu uzdevumu veikts atsūknēšanas eksperiments, kura gaitā noteikti sekojošie hidroģeoloģiskie parametri: sūknēšanas debits (jauda) – 0,60 l/s, jeb 2,16 m3/h, jeb 51,84 m3/dnn; maksimālais pazeminājums urbumā („U-16”) – 0,9 m; īpatnējais atsūknēšanas debits – 0,66 l/s (2.38 m3/h, jeb 57.02 m3/dnn).

Pamatojoties uz atsūknēšanas eksperimenta datiem veikta iegūto rezultātu interpretācija, kuras gaitā ar dažādām metodēm aprēķināti sekojošie gruntsūdens horizonta hidroģeoloģiskie parametri: caurplūdes koeficients – 315,9 m2/dnn; filtrācijas koeficients – 54,5 m/dnn.

Apkopojot atsūknēšanas eksperimenta rezultātus un karjera „Tūrkalne” platībā agrāko pētījumu gaitā iegūtos datus, turpmākajiem hidroģeoloģiskajiem aprēķiniem pieņemti sekojoši parametri: ūdens horizonta biezums (m), - 5.5 m; caurplūdes koeficients (km) – 316 m2/dnn; filtrācijas koeficients (k) – 53 m/dnn; spiedienvadāmības koeficients (a) – 1,81 × 106 m2/dnn.

Hidroģeoloģisko aprēķinu rezultāti rāda, ka veicot gruntsūdens līmeņa pazemināšanu karjerā „Lejasnoras” visā perspektīvā slāņa biezumā (5,5 m), gruntsūdens horizontā karjeram piegulošajā teritorijā veidoties 500 līdz 1100 metrus liela depresijas piltuve. Karjera „Lejasnoras” depresijas piltuve pārklāsies ar karjera „Tūrkalne” piltuvi. Abas piltuves hidrauliski mijiedarbosies un to izmēri mainīsies atkarībā no karjeru darbības režīma.

Pie gruntsūdens līmeņa pazeminājuma karjerā „Lejasnoras” visā perspektīvā slāņa biezumā (5,5 m) un pieņemtā karjera izstrādes laukuma katram no trim gadiem – 23270 m2, karjerā diennakts laikā caurmērā ieplūdīs 1495 m3/dnn ūdens, kura atsūknēšanai vajadzēs izmantot sūkņus ar kopējo jaudu vismaz 20 l/s. Karjera izstrādes gaitā šis apjoms nedaudz samazināsies – otrajā gadā – 1460 m3/dnn., bet trešajā -1454 m3/dnn. Savukārt atmosfēras nokrišņu apjoms, kas nonāk karjerā pieaugs no, 29.9 m3/dnn pirmajā gadā līdz 89.7 otrajā gadā, jo karjera laukums tā izstrādes laikā palielināsies.

Kā rāda pētījumu rajonā esošo karjeru „Tūrkalne” un „Remīne” ekspluatācijas pieredze, pavasarī sniega kušanas periodā ūdens apjoms, kas nonāks karjerā „Lejasnoras” var pieaugt līdz pat trim reizēm, salīdzinājumā ar aprēķināto. Tas ir svarīgi pareizas jaudas sūkņu izvēlei. Saskaņā ar praksē pieņemtajiem karjeru tehniskajiem ekspluatācijas nosacījumiem, ūdens novadīšanas sūkņiem ir jāspēj nodrošināt tāda ūdens apjoma atsūknēšanu, kas nonāk karjerā 20 stundu laikā maksimālās pieplūdes (pavasara sniega kušanas) periodā.

Kā viens no piemērotākajiem karjera nosusināšanas paņēmieniem varētu būt atklātā ūdens novadīšana, kas paredz ūdens regulēšanas sistēmu karjera iekšienē un sūkņu sistēmu ūdens pārsūknēšanai uz tuvākajiem ūdens savākšanas tīkliem (meliorācijas grāvis, virszemes ūdenstece, lietus kanalizācija u.c.). Ūdens novadīšanas sistēmas izbūvei būs nepieciešams izveidot ūdens uzkrāšanas baseinu, kurā tiks savākti no karjera drenējamie ūdeņi, kā arī izbūvēt sūkņu staciju ūdens atsūknēšanai no uzkrāšanas baseina un tā turpmāko novadīšanu ārpus karjera ietvariem.

Derīgā slāņa izstrādes vajadzībām nepieciešamā tehniskā ūdens nodrošināšanai var izmantot iepriekš attīrīto no karjera novadāmo ūdeni.

Dzeramo ūdeni var iegūt vai nu no Daugavas (D3dg) vai arī Amatas (D3am) horizonta. Daugavas horizonta iztēles gadījumā urbumu vēlams ierīkot vietā, kur šis horizonts ir visbiezākais un vairāk apūdeņotais. Prognozētais Amatas horizonta dziļums 50-55 metri no zemes virsmas. Sagaidāmais urbuma debits – 2-3 l/s pie pazeminājuma 2,5-7,0 metri.

Visi hidroģeoloģiskie aprēķini veikti, balstoties uz pesimistisko (nelabvēlīgo) prognozi, tas ir – aprēķiniem speciāli pieņemti neizdevīgākie gan hidroģeoloģiskie gan arī ģeoloģiskie parametri, kas praksē var būt arī labvēlīgāki. Šāda pieeja parasti ļauj jau projekta izstrādes stadijā paredzēt iespējamos nelabvēlīgos faktorus un laicīgi nodrošināties pret tiem darbu realizācijas stadijā.

Hidroģeoloģiskie aprēķini veikti, pamatojoties tikai uz šī projekta ietvaros iegūto informāciju par konkrētās vietas ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā to, ka plānojamie gruntsūdens pazemināšanas darbi ietekmēs arī blakus esošo teritoriju vairāk kā 1000 m attālumā, par kuru nav pietiekamas ģeoloģiskās informācijas, Izpildītājs nenes atbildību par to, ja turpmāk atklājas, ka blakus esošajā teritorijā eksistē kādi neparedzēti apstākļi, kas pretēji veiktajiem aprēķiniem var nelabvēlīgi ietekmēt plānotos darbus.







 
← atpakaļ